SHS (lietota programmatūra/lietota programmatūra) tiesību akti un tiesu prakse

Tiesiskais pamatojums starptautiskajās un Eiropas tiesībās

Bernes 1886. gada Konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību

• Starptautisks līgums, kas lika pamatus mūsdienīgai izpratnei par autortiesību terminu un tā au- tomātisko izcelsmi bez nepieciešamības reģistrēties.
• Konvencijas 2. pantā ir uzskaitīti dažādi izdevējdarbības vai mākslinieciskās darbības veidi, ar kuriem ir saistīta Konvencijā paredzētā aizsardzība.

WIPO 20. 12. 1996

• Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas 4. pants par autortiesībām nosaka: "Datorprogrammas ir aizsargātas kā literāri darbi Bernes konvencijas 2. panta nozīmē." Tādējādi tās tiek pievienotas citiem darbiem, ko aizsargā Konvencija.

1991. gada 14. maija Direktīva 91/250/EEK par datorprogrammu tiesisko aizsardzību.

• 4. panta C punktā noteikts, ka: "Datorprogrammas kopijas pirmā pārdošana Kopienā, ko veicis tiesību īpašnieks vai kas veikta ar viņa atļauju, nozīmē, ka ir izsmeltas tiesības izplatīt šo kopiju Kopienā, izņemot tiesības kontrolēt datorprogrammas vai tās kopiju turpmāku iznomāšanu.”

2001. gada 22. 5. Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību aspektu saskaņošanu

• Preambulas 28. punktā Eiropas Parlaments un ES Padome definē nepieciešamību atkārtoti uzsvērt izsmelšanas institūtu: "Autortiesību subjektam pirmo reizi pārdodot oriģināldarbu vai tā kopijas Kopienā vai ar viņa piekrišanu, tiek izmantotas tiesības kontrolēt šā objekta tālākpārdošanu Kopienā.”
• Arī šajā gadījumā tiek uzsvērts Kopienas iekšējais izsmelšana - autora tiesības kontrolēt tālākpārdošanu ārpus ES joprojām saglabājas.
• Negatīvā veidā tā 4. panta 2. punktā kodificē izsmelšanu.

2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/24/EK par datorprogrammu tiesisko aizsardzību, 4. pants:

• Direktīvas 2001/29 lex specialis attiecas tikai uz datorprogrammām.
• Tā aizstāj Direktīvu 91/250/EEK, bet saglabā pilnu formulējumu par tālākpārdošanas kontroles tiesību izbeigšanos.
  • 4. panta 2. punkts: "Datorprogrammas kopijas pirmā pārdošana Kopienā, ko veicis tiesību īpašnieks vai kas veikta ar viņa atļauju, ir uzskatāma par tiesību izplatīt šo kopiju Kopienā izsmelšanu, izņemot tiesības kontrolēt datorprogrammas vai tās kopiju turpmāku iznomāšanu.”
• Likumdevējs preambulā min arī citus svarīgus aspektus, piemēram, autora nespēju līgumiskā ceļā novērst kopijas iegūšanu, ko veic pilnvarots pārņēmējs:
  • 13. punkts): Uz autora ekskluzīvajām tiesībām aizliegt nesankcionētu viņa darba reproducēšanu attiecībā uz datorprogrammām jāattiecina ierobežots izņēmums, kas atļauj tehniski nepieciešamās kopijas reproducēšanu, lai pilnvarotais pārņēmējs varētu izmantot programmu. Tas nozīmē, ka ierakstīšanas un darbības darbības, kas nepieciešamas, lai izmantotu likumīgi iegūtu programmas kopiju vai lai labotu kļūdas kopijā, nedrīkst aizliegt ar līgumu.
• Vēl viena svarīga piezīme ir par šādu noteikumu absolūtu spēkā neesamību līgumos, kas neļautu piemērot direktīvā paredzēto aizsardzību vai aizsardzības izņēmumus, piemēram, rezerves kopijas radīšanai. Pēc mūsu juridiskā viedokļa tas attiecas arī uz situācijām, kad ir jāaizsargā paši Eiropas Kopienas pīlāri, piemēram, brīva preču un kapitāla aprite.
  • 16. punkts: Datorprogrammu aizsardzība saskaņā ar autortiesību likumu nedrīkst liegt vajadzības gadījumā piemērot citus aizsardzības veidus. Tādēļ jebkuri citi līguma noteikumi, kas ir pretrunā ar šīs direktīvas noteikumiem par dekompozīciju vai ar direktīvā paredzētajiem izņēmumiem attiecībā uz reproducēšanu vai programmas darbības novērošanu, izpēti vai testēšanu, ir jāuzskata par spēkā neesošiem no paša sākuma.

  
  

Tiesiskā nostiprināšana valsts tiesību aktos

Pat Čehijas Republikā tiesību uz turpmāku izplatīšanu izsmelšana nav nekas jauns. Jau jaunajā Autortiesību likuma redakcijā (Likums Nr. 121/2000 Sb.) šis institūts bija iekļauts, lai gan likums attiecās tikai uz Čehijas Republikas teritoriju (tātad tas bija valsts mēroga izsmelšanas jēdziens). Līdz ar Čehijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā izsmelšanas institūts ir paplašinājis savu darbības jomu uz visu ES teritoriju - veidojot vienoto Eiropas tirgu.

Likums Nr. 121/2000 Sb., Par autortiesību likumu

• § 14. panta 2. punkts): Ja autors vai ar viņa piekrišanu pirmo reizi pārdod vai citādi nodod īpašumtiesības uz darba oriģinālu vai kopiju materiālā formā kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts teritorijā, tad uz šādu oriģinālu vai kopiju attiecas autora tiesības izplatīt Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu teritorijā;”
  

  
  

Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūra

ES Tiesas spriedums no 3. 7. 2012. gada spriedums lietā C-128/11 (UsedSoft GmbH / Oracle International Corp.)

• Lēmums, ko bieži dēvē par "izrāvienu", patiesībā tikai apstiprina kopš 1991. gada spēkā esošos noteikumus.
• Tomēr tas papildina tos ar neatkarību no fiziskas kopijas esamības - izsmelšana attiecas arī uz kopijām, kas lejupielādētas no interneta.
• “Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/24/EK (...) 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesības izplatīt datorprogrammas kopiju ir izsmeltas, ja autortiesību subjekts, kas piešķīris atļauju, pat ja kopija ir bez maksas lejupielādēta no interneta uz datu nesēja, apmaiņā pret samaksu, kuras mērķis ir nodrošināt viņam atlīdzību, kas atbilst viņam piederošās darba kopijas ekonomiskajai vērtībai, ir piešķīris arī šīs kopijas izmantošanas tiesības bez laika ierobežojuma.
• “4. panta 2. punkts un 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka lietotāja licences tālākpārdošanas gadījumā, kas nozīmē arī datorprogrammas kopijas, kas lejupielādēta no autortiesību īpašnieka tīmekļa vietnes, tālākpārdošanu, otram licences ieguvējam ir: (...), kā arī jebkurš nākamais ieguvējs var atsaukties uz šīs direktīvas 4. panta 2. punktā paredzēto izplatīšanas tiesību izsmelšanu un tādējādi var uzskatīt, ka viņiem ir likumīgi datorprogrammas kopijas ieguvēji šīs direktīvas 5. panta 1. punkta izpratnē un ka viņiem ir šajā pēdējā minētajā tiesību normā paredzētās tiesības izgatavot kopiju.

Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 12. oktobra spriedums lietā C-166/15 Aleksandrs Ranks un Jurijs Vasilevičs.

• Lēmumā ir apstiprināti lietā C-128/11 izdarītie secinājumi, un tajā ir aplūkota iespēja izgatavot un pārdot rezerves kopijas.
• Tomēr 54. punktā tā atklāj būtisku argumentu, kas tā sauktās lietotās programmatūras pircējiem sniedz pārliecību par iespēju izmantot iegādāto programmatūru: "Kā Microsoft atzina savā rakstiskajā atbildē uz Tiesas uzdotajiem jautājumiem, licences ieguvējam ir tiesības neierobežoti izmantot izmantoto datorprogrammas kopiju. jābūt iespējai lejupielādēt šo programmu no autortiesību īpašnieka tīmekļa vietnes, jo šī lejupielāde ir datorprogrammas nepieciešamā reproducēšana, kas ļauj jaunajam tiesību ieguvējam izmantot šo programmu tā, kā tā ir paredzēta (...).“

ES dalībvalstu tiesu prakse

Ņemot vērā to, ka visām dalībvalstīm ir pienākums transponēt direktīvas tekstu savās tiesību sistēmās, ir saprotams, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz izsmelšanas institūtu visās ES dalībvalstīs ir vienāds un ka valstu tiesām tādēļ būtu jāpieņem tādi paši secinājumi kā tiesām citās ES dalībvalstīs. Gan EKT, gan BGH judikatūra ir galīgie un augstākā līmeņa tiesas lēmumi. Tas apstiprina "lietotas programmatūras tirdzniecības likumību.”

Vācijas Vergabekammer Münster 2016. gada 1. 3. 2016. gada 1. 3. lēmums, Az. VK 1-02 / 16

• Publisko iepirkumu uzraudzības palāta (Vergabekammer) uzrauga virslimita publiskos iepirkumus.
• 2016. gada 1. 3. 2016. gada 1. 3. lēmumā cita starpā nosprieda, ka:
  • Iepirkums ar atsauci uz konkrētu līguma veidu (piemēram, SelectPlus) nav iespējams, jo tas ir tiešā pretrunā ar pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes prasībām.
  • Programmatūra jānorāda kā neitrāla attiecībā uz produktiem, t. i., nenorādot konkrētus ražotājus un produktus (nemaz nerunājot par atlaižu līmeņiem vai līgumu veidiem).
  • Kopumā nevar pieprasīt arī "jaunas licences", jo tā ir nepamatota definīcija, kas ierobežo konkurenci.
  • Jaunu licenču un "lietotu" licenču funkcijas un tiesības ir identiskas.
  • Ja rodas šaubas par licenču darbības jomu, līgumslēdzējai iestādei ir jāpārliecinās, ka tā iegūst objektīvu pārskatu par pieprasīto risinājumu un pozitīvi definē, kas tai ir nepieciešams, nevis noraidot sekundārās licences kopumā.
  • Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nosacījumi ir pierādījumi par licences atinstalēšanu un izcelsmi.
  • "Jaunas programmatūras" kā vienotas produkta atslēgas vai tiešsaistes licenču pārvaldības portāla priekšrocības ir jānosaka tieši iepirkuma procedūrā, tikai un vienīgi produktam neitrālā veidā.
  • Tāpat konkursa procedūrā nevar prasīt, lai tiktu piedāvāts noteikta veida Microsoft partneris (piemēram, LSP), jo tas ierobežo konkurenci un atklātu procedūru un vienlīdzīgas attieksmes principu.
  • Tā kā nav iespējama ražotāja regresa prasība, nav iespējams apgalvot, ka otrreizējās programmatūras iegāde ir "risks", jo īpaši, ja šos "riskus" risina augstākās tiesas.

Vācijas Federālās tiesas 2013. gada 17. jūlija spriedums lietā I ZR 129/08

• Lietā starp UsedSoft un Oracle tika iesniegts lūgums Eiropas Savienības Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas noslēdzās ar Lēmumu C-128/11.
• Tālāk lēmumā cita starpā ir noteikts, ka "lietotas" programmatūras licences pircējs ir jāuzskata par "tiesīgu licenciātu", kuram ir tiesības iegādāties programmatūras kopiju.
• Lieta tika nosūtīta atpakaļ, lai pārbaudītu atbilstību visām prasībām par licenču nodošanu Apelācijas tiesai.

Vācijas Federālās tiesas spriedums 11. 12. 2014, lieta I ZR 8/13+

• Tiesvedība starp spol. UsedSoft un Adobe par apjoma licencēšanu.
• Federālā Tiesa ir nolēmusi, ka tiesības kontrolēt kopiju tālākpārdošanu ir izsmeltas arī attiecībā uz apjoma licencēm, ja tās ļauj sadalīt programmatūru vairākās neatkarīgās kopijās
• Tiesa pievērsās arī sekundāro licenču izmantošanas "riskam". Ražotājs nevar kavēt programmatūras izmantošanu vai pavairošanu vai kontrolēt nodošanu trešām personām, jo ražotājs varētu nepieļaujami kavēt preču brīvu apriti (Federālās tiesas interpretācija - BGH I. ZR 244/97).
• Juridiskās sekas ir tādas, ka ražotājam nevar būt tiesību uz atteikšanos no otrreizējās licences pircēja vai uz zaudējumu atlīdzību (Federālās tiesas interpretācija - BGH I. ZR 244/97).

Vācijas Federālās tiesas spriedums 6. 7. 2000. gada spriedums lietā I ZR 244/97

• Lēmums galvenokārt attiecas uz tiesību kontrolēt oriģināliekārtu ražotāju oriģināliekārtu ražotāju licenču tālākpārdošanu izsmelšanu
• Programmatūras ražotājs nevar aizstāvēt savu interesi par to, ka programmatūras versija, kas tiek piedāvāta par izdevīgu cenu, tiek pārdota tikai kopā ar jauno datoru, no paša sākuma piešķirot tikai izmantošanas tiesības, kas attiecas tikai uz šo izplatīšanas kanālu.
• Ja programmas versiju ir pārdevis ražotājs vai ar viņa piekrišanu, retranslācija ir brīva, jo ir izsmeltas autortiesību izplatīšanas tiesības, neatkarīgi no piešķirto izmantošanas tiesību satura ierobežojumiem.

Papildu dokumenti saistībā ar licenču nodošanu

/ EKSKLUZĪVI / Juridiskās kompānijas Havel & Partners atzinums par brīvā tirgus licencēm 15. 3. 2019

• "Noteiktos apstākļos lietotās programmatūras pārdošana ir iespējama, pamatojoties uz tā saukto šīs programmatūras izplatīšanas tiesību izsmelšanu.”
• "Pieņēmumi, ka tiesības uz izmantoto SW ir faktiski izsmeltas un SW bija izmantojams pēc nodošanas, ir objektīvi jāpierāda.”

Atzinums par spol. Microsoft uz sekundāro programmatūru 26. 4. 2017

• Microsoft Reaktīvā SHS vēstule ES klientiem un partneriem ir dokuments, ar kuru Microsoft ir informējis savus partnerus un klientus par to, kā ir attīstījusies tiesu prakse un kādi nosacījumi ir jāievēro, lai licenču nodošana brīvajā tirgū būtu likumīga.
• Rūpīgi jāpārbauda piedāvātās programmatūras izcelsme un lietošanas noteikumi, lai faktiski tiktu ievērotas EST noteiktās izsmelšanas prasības un lai tās varētu pierādīt, kad tiek piemērota izsmelšana.