Autortiesību izsmelšana
Datorprogramma ir tās autora radošās darbības rezultāts, un kā tādu to aizsargā autortiesībuun preču zīmju likums. Čehijas Republikā tas ir Likums Nr. 121/2000 Sb., Par autortiesībām. Kopienas līmenī tā ir 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/24/EK par datorprogrammu tiesisko aizsardzību. Autors atļauj izmantot datorprogrammu, noslēdzot licences līgumu, uz kura pamata autors saviem klientiem piešķir tiesības izmantot konkrētu programmatūras kopiju.
Eiropas doktrīnā ir ieviests tā sauktais princips par autora tiesību kontrolēt tālāku izplatīšanu pēc pirmās pārdošanas izsmelšanu (sk. Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 2. punktu), kas reglamentē nosacījumus, ar kādiem autoram vairs nav tiesību kontrolēt programmatūras kopijas tālākpārdošanu. Tas ir kompromiss starp programmatūras autora ekonomiskajām interesēm un licenciāta tiesībām brīvi rīkoties ar licenci.
Šis jautājums aktualizējās līdz ar tehnoloģiju attīstību, kas atbrīvoja programmatūras izplatīšanu no atkarības no fiziskiem datu nesējiem. Lai gan laikā, kad programmatūras kopijas fiziskā kopija, doktrīna par autora tiesību izsmelšanu izplatīt programmatūras kopiju nebija liela problēma un bija vispārpieņemta, attīstoties izplatīšanai, lejupielādējot instalācijas nesējus no tīmekļa vietnēm (visbiežāk no programmatūras ražotāja), strīdi sāka saasināties. Licences nosacījumos bieži vien bija (un joprojām bieži vien ir) nosacījumi, kas izslēdz iespēju tālāk nodot licenci.
Izsīkuma institūta pārtraukšana
Šos pasākumus tirgus uzskatīja par autora tiesību izsmelšanas institūta pārkāpumu, kā rezultātā tie tika apstrīdēti. ES Tiesas spriedums no 3. 7. 2005. gada 3. 7. 2012. gadā lietā C-128/11 (UsedSoft GmbH/Oracle International Corp.) apstiprināja autora tiesību izsmelšanas doktrīnas piemērošanu, lai kontrolētu programmatūras kopijas tālāku izplatīšanu kopijām, kas lejupielādētas no interneta.
Iepriekš minētajam lēmumam vēlāk sekoja cita EKT judikatūra, kurā tika risināti ar licenču tirdzniecību daļēji saistīti jautājumi, piemēram, par iespēju izgatavot un pārdot rezerves kopijas utt.
Vācijas tiesību un judikatūras praksē ir aplūkoti arī citi saistīti jautājumi saistībā ar licenču nodošanu, kas radušies, praktiski piemērojot izsmelšanas principu, piemēram, tā saukto apjoma licenču nodošanas un izplatīšanas iespēja (Vācijas Federālās tiesas 2014. gada 12. decembra spriedums lietā I ZR 8/13), tā saukto OEM licenču nodošanas iespēja (Vācijas Federālās tiesas 2014. gada 6. 7. 2000. gada spriedums lietā I ZR 244/97).
Tiesu praksē ir secināts, ka,
izpildot visus iepriekš minētos nosacījumus, jaunais licenciāts iegūst izmantošanas tiesības tādā pašā apjomā kā sākotnējais licenciāts, un tādējādi jaunais licenciāts kļūst par pilntiesīgu licences īpašnieku.